Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Vēsture

Ēka Antonijas ielā 1 ir celta 1879.gadā, pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta. Māja tika būvēta kā savrupnams, taču muzeja vajadzībām tā tika nodota 1957.gadā, kad viens no izcilākajiem latviešu ārstiem Pauls Stradiņš valstij nodeva savu privāto kolekciju, ko viņš bija sācis veidot 20.gs. 20.-30. gados. Pēc Paula Stradiņa nāves 1958. gadā muzejs tika nosaukts viņa vārdā, publiskai apskatei tas atvērts 1961.gadā.

Muzeja mērķis ir radīt sabiedrībā interesi par medicīnas attīstību no senajiem laikiem līdz mūsu dienām un veicināt cilvēka izpratni par vēstures un medicīnas ciešo saistību. Muzejs ir viens no trijiem lielākajiem šāda profila muzejiem pasaulē.

Nozīmīgi notikumi muzejā

 

  • 2005.gadā muzejs pirmo reizi piedalījās akcijā „ Muzeju nakts” ar tēmu „Seksa evolūcija”, pasākumu apmeklēja 3000 interesentu
  • 2005.gadā muzeja krājumu papildināja ar eksotisku fetiša figūru „Naglu vīrs” no Kongo upes ciltīm Āfrikā; pašlaik figūra apskatāma muzeja ekspozīcijā
  • 2006.gadā muzeja krājumu papildināja ar skaistu un dārgu eksponātu - sudraba bizamābolu, kuru muzejam dāvināja ārsts un mecenāts Jānis Birks
  • 2006.gadā no 23. līdz 27. augustam norisinājās 13. Eiropas Medicīnas vēstures muzeju asociācijas kongress. Kongresa laikā Rīgā viesojās vairāk nekā 20 valstu vadošie speciālisti medicīnas vēstures jomā
  • 2007.gadā muzejā eksponēta līdz šim Latvijā nebijusi izstāde no Somijas „Panoptikon”, kurā bija izstādītas vairāk nekā 40 dažādas cilvēku orgānu vaska figūras
  • 2007.gada 27.septembrī ar Starptautisku zinātnisku konferenci tika atzīmēta muzeja 50 gadu jubileja
  • 2008.gada Muzeju naktī Medicīnas muzejā notika savdabīga dāņu mākslinieka mūzikas performance „Labirynthitis” - mākslinieks atskaņoja skaņas, kas radušās viņa ausīs
  • 2008.gada augustā muzejs piedalījās akcijā „Baltā nakts” ar tēmu „Dzīve un nāve senajā Rīgā”, kas vēlākā laika posmā tika attīstīta par muzejpedagoģisko programmu pilsētvidē
  • 2009.gadā muzeja ekspozīcija tika papildināta ar jaunu eksponātu – aptiekāra lelli, kurai tika dots vārds fon Šnābelis, lelles autors ir tēlnieks Zigurds Galūns
  • 2009.gadā muzejā pirmo reizi notika akcija „Zinātnieku nakts”, kuras tēma bija „Cilvēks un Kosmoss”
  • 2010.gada 12.aprīlī muzejā tika atklāta rekonstruētā Kosmosa bioloģijas un medicīnas ekspozīcija
  • 2010. gada 25.novembrī sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību un Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijā atklāja piemiņas plāksni ievērojamam krievu ķirurgam Nikolajam Pirogovam
  • 2010.gadā muzejam tika pasniegta Rīgas pilsētas balva par medicīnas zinātnes popularizēšanu un pētījumiem pasaules, Latvijas un Rīgas medicīnas vēsturē
  • 2010.gada 11. un 12. decembrī decembrī muzejā bija apskatāms unikāls eksponāts – vienīgā Nobela medaļa, kas atrodas Latvijā. Šo balvu 1908.gadā kategorijā medicīna un fizioloģija par pētījumiem imunitātes jomā saņēma Iļja Mečņikovs kopā ar Paulu Ērlihu
  • 2011.gada 7.martā muzejā viesojās Rīgā dzimušais kosmonauts Anatolijs Solovjovs, kurš visilgāk bijis atklātā Kosmosā
  • 2011.gada 9.martā muzejā tika rīkota Starptautiska zinātniska konference „Skats no Kosmosa. Pirmā cilvēka lidojumam – 50”, kuras laikā notika pirmais teletilts Latvijas Republikas vēsturē ar Starptautisko Kosmosa staciju un Latvijā dzimušo kosmonautu Aleksandru Kaleri
  • 2011.gada 27.maijā muzejs saņēma Starptautiskās Muzeju padomes gada balvu par atjaunoto ekspozīciju „Kosmosa bioloģija un medicīna” un pasākumu ciklu „Skats no kosmosa. Pirmā cilvēka lidojumam – 50”

 

 

Stradiņa balva

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, godinot savu dibinātāju, 1982. gadā nodibināja Paula Stradiņa balvu. Kopš 1992. gada Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs balvu piešķir kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmija un par izcilu darbu medicīnas zinātnē vai pētījumu medicīnas vēsturē (to piešķir reizi gadā – medicīnā vai medicīnas vēsturē).

Paula Stradiņa balva, ko veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, ir divpusējs 24,5x10 cm liels bronzas reljefs, kas piestiprināts koka pamatnei un novietojams uz galda. Aversā redzams mītiskais sengrieķu dievs Asklēpijs un čūska, kas apvijusies ap viņa zizli, lejā teksts Praemium Pauli Stradini. Reversa augšdaļā Paula Stradiņa portrets profilā, ko lokveidā apvij teksts Museum Historiae Medicinae Pauli Stradini nominatum, lejasdaļā medicīnas simbols – čūska. Reversa vidusdaļā iegravē laureāta vārdu un gadskaitli, zemāk – atbilstošu prātulu latīņu valodā. Balvu pasniedz kopā ar diplomu latīņu valodā.

Paula Stradiņa balvas laureāti

  • 1983 - Vilhelms Kaņeps, Jānis Stradiņš
  • 1984 - Pēteris Gērke, Boriss Petrovs (Maskava)
  • 1985- Vilis Derums, Anatolijs Georgijevskis (Ļeņingrada)
  • 1986 - Ņina Stradiņa, Pāvels Zabludovskis (Maskava)
  • 1987 - Kārlis Arons, Jurijs Ļisicins (Maskava)
  • 1988 - Konstantīns Vasiļjevs (Odesa), Arnis Vīksna - no balvas atteicās
  • 1989 - Alfons Kaikaris (Kauņa), Viktors Kalnins (Tartu)
  • 1990 - Ilze Krūmala, Jānis Krūmals, Heincs Millers-Dīcs (Berlīne)
  • 1991 - Jānis Āboliņš (Zviedrija), Arveds Alksnis (ASV)
  • 1992 - Vera Rudzīte, Vladimirs Utkins
  • 1993 - Dzintris Alks
  • 1994 - Kristaps Keggi (ASV)
  • 1995 - Aija Dirbe
  • 1996 - Jānis Ērenpreiss
  • 1997 - Jānis Strupulis
  • 1998 - Kristaps Zariņš (ASV), Ilmārs Lazovskis
  • 1999 - Eivinds Larsens (Norvēģija), Zeliks Čerfass (Izraēla)
  • 2000 - Jānis Kļaviņš (ASV)
  • 2001 - Juris Salaks, Viktors Kalnbērzs
  • 2002 - Jānis Volkolakovs
  • 2003 - Jānis Vētra
  • 2004- Anatolijs Bļugers
  • 2005 - Krista Hābriha (Vācija), Valdis Jākobsons
  • 2006- Andrejs Skaģers
  • 2007- Edvīns Platkājis
  • 2008 - Bertrams Zariņš, Ēvalds Ezerietis
  • 2009 - Jānis Gaujēns, Fēliks Ungers
  • 2010 – Jānis Gardovskis
  • 2011- Lembits Allikmets
  • 2012 - Valdis Pīrāgs
  • 2013 - Guntis Belēvičš
  • 2014 - Romāns Lācis
  • 2015 - Ramazs Šengelija

uz augšu ↑