Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Medicīna operās I. Ārsti operā

Starpnozaru projekts «Medicīna operās» sākās 2012. gadā ar itāļu operas pazinēja Karlo Menardi priekšlasījumu «Medicīna itāļu operās», kas izraisīja lielu apmeklētāju interesi. Pašreiz Jūs varat apskatīt projekta pirmo izstādi «Ārsti operās» no trīs izstāžu cikla. Šai izstādei nākotnē sekos izstādes «Slimības un zāles operās» un «Nāve operās». Izstāde ir tapusi visciešākā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu, Rakstniecības un mūzikas muzeju, kā arī Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, pateicoties SIA «Sistēmu inovācijas», Latvijas Inovatīvā medicīnas fonda, Saules aptiekas un Kārumu fabrikas atbalstam.

Jaunā izstāde no citām mūsu muzejā rīkotajām izstādēm atšķiras ar uzsvaru scenogrāfijā, audiovizuālā informācijas pasniegšanas veidā un koncentrētā izziņas daļā.

Operu izrādēs bieži tiek atspoguļoti kāda gadsimta dzīves aspekti. Pēc operu libretiem un arī režisoru redzējumā var vērtēt arī attiecīgā laika raksturīgākās veselības problēmas, kādas ārstēšanas metodes pielietotas. No operas žanra primssākumiem trīs gadsimtu garumā var izvērtēt ārstu sociālo stāvokļa izmaiņas sabiedrībā.

Apmēram 10 % no pašreiz pasaulē ap 400 mūsdienās iestudētām operām darbojas arī ārsts, pie tam dažādu gadsimtu operās tā tēls atšķirīgs. Te pieminēsim tikai dažas, bet izstādē varat iepazīties ar daudzām. 18. gadsimtā klasiskās operas attīstības periodā izrādēm galvenokārt bija mitoloģisks saturs, ārsta loma netika īpaši uzsvērta. Bet jau 18. gadsimta beigās, sevišķi operu attīstības romantiskā perioda sākumā, parādās trešā plāna, galvenokārt komiskas, lomas — šarlatāni, bārddziņi, ceļojošie ārsti, viltus ārsti u.c. Piemēram, Volfgana Amadeja Mocarta operā «Cosi fan tutte» («Tā dara visas») mājkalpotāja Despina izliekas par ārstu un mēģina atdzīvināt indi iedzērušos karavīrus. Gaetāno Doniceti «Mīlas dzērienā» darbojas ceļojošais tirgotājs Dulkamara, kas pārdod līdzekli visu kaišu ārstēšanai.

19. gadsimta operās parādās ģimenes ārstu prototipi, piemēram, Žaka Ofenbaha operā «Hofmaņa stāsti» dakteris Mirākls ārstē Antoniju, kurai, visticamāk, ir iedzimta sirdskaite. Džuzepes Verdi, kuram šogad atzīmējam 200. gadadienu, «Traviatā» doktors Grenvils galvenajai varonei Violetai ārstē tuberkulozi. Šā laika operu sižetos ārsti sāk parādīties jau kā sabiedrībā godājami cilvēki.

20. gadsimta operās ārstu jau attēlo ne tikai kā klīnicistu, bet aizvien biežāk arī kā zinātnieku, pētnieku. Viena no raksturīgākajām šajā ziņā ir Albāna Berga opera «Voceks», kurā satiekam medicīnas eksperimentus un novērojumus veicošu ārstu Basu.

Izstādē caur ārstu lomas attīstību opermākslā parādam ne tikai pašas medicīnas attīstības atspoguļojumu, bet arī sabiedrības attieksmes maiņu pret ārsta profesiju dažādās sociālekonomiskās un politiskās situācijās pēdējo trīs gadsimtu laikā.

Izstādes autors: Juris Salaks
Scenogrāfs: Mārtiņš Kalseris

 

Izstādi atblasta:

  

  

Papildus informācija

Izstāde apskatāma no 14.02.2013 līdz 29.05.2013

Biļešu cenas

  • Skolēniem: € 0.71
  • Studentiem, pensionāriem: € 1.42
  • Pieaugušajiem: € 2.85