Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Nāvīgi interesantas sarunas. Otrās sarunas

Līva Klabere, Pēcnāves masku tradīcija Latvijā

Attēlā: Johans Rūdolfs Šēlenbergs. Freund Heins Erscheinungen in Holbeins Manier. 1785

Izstādē "Danse Macabre" jeb "Nāves deja" pirmo reizi vienkopus ir izstādīta gandrīz puse no Latvijas muzeju krājumos glabātajām pēcnāves maskām. Lai uzzinātu vairāk par šo maz pētīto fenomenu, otrais "Nāvīgi interesanto sarunu" vakars 10. novembrī pl.17.30 veltīts pēcnāves masku veidošanas tradīcijai Latvijā, uz kuru aicināta vēsturniece Līva Klabere.

Pēcnāves masku veidošanas tradīcija ar pārtraukumiem bijusi populāra pasaulē jau no antīko civilizāciju laikiem. 20. gs. tradīcija kļuva aktuāla arī latviešu vidū. Pēcnāves maskas tikušas veidotas gan sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, gan ģimenes locekļu vidū kā paaudzēs mantota tradīcija. Pēcnāves masku veidotāji lielākoties bija sabiedrībā zināmi tēlnieki, tomēr laikrakstos publicētie padomi, kā noņemt masku mājas apstākļos, apliecina, ka praktizēties varēja ikviens. Tomēr būtiskākais ir jautājums, kāpēc tuvinieki izvēlējās saglabāt aizgājēja pēcnāves seju? Aplūkojot atmiņu pierakstus, izpētot masku vēsturi un uzklausot tuvinieku stāstus, varam rast vairākas atbildes. Pēcnāves maskas kalpoja kā piemiņas suvenīrs, pie sienas izstādāms portrets, sejas antropoloģisko mēru glabātājs, skulptūru modelis, kā arī izteiksme, kura iemūžinājusi aizgājēja atbildes uz dzīves uzdotiem jautājumiem...

Ieeja bez maksas.