Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Glandula mammae

Glandula mammaeir krūts dziedzera latīniskais nosaukums. Tā bioloģiskā funkcija ir vienkārša – saražot pienu zīdainim. Taču kultūrā sieviešu krūtis ir apaugušas ar daudzām un nereti pretrunīgām nozīmēm. Bērna zīdīšana ir laba, publiska zīdīšana – nosodāma. Krūtīm jābūt lielām, bet reizē – tvirtām un stingrām. Dziļš dekoltē ir seksīgs, izspiedušies krūšu gali – vulgāri. 

Krūtis apvij mīti un aizliegumi. Tās tiek objektivizētas, seksualizētas un klasificētas (no “ķiršiem” līdz “arbūziem”), slēptas, izceltas vai atkailinātas – saskaņā ar laikmeta skaistuma ideāliem,   ķermeņa politiku un priekšstatiem par sievišķību. Krūtis tiek modelētas atbilstoši sabiedrības gaidām un pastāvošām varas attiecībām, bieži vien – izdabājot heteronormatīvajai patērētājsabiedrības loģikai, kas sievietes krūtis uztver kā vīrieša spēļmantiņu. Šajā nozīmē krūtis ir vieta, kur sievietes ķermenī iemājo ideoloģija, seksisms un mizogīnija. 

Būdamas semantiski noslogotas, krūtis ir arī katras sievietes identitātes daļa. Tās tiek pieņemtas, uzlabotas, atstātas novārtā, aizmirstas vai zaudētas. Kaislīgi mīļākie tās noklāj ar skūpstiem, vardarbīgi partneri – ar zilumiem. No zīdīšanas saplaisājušus krūšu galus ieziež ar lanolīnu. 

Dažādas krūšu pieredzes, to iezīmētie nozīmju lauki un atšķirīgie lietojumi krūtis padara ne tikai par kritiskas refleksijas objektu, bet arī – par sievietes subjektivitātes un rīcībspējas izteicēju. Krūtis var kļūt par pretestības, robežu pārkāpšanas un jaunu kultūras formu iedzīvināšanas platformu, kuras balstās empātijā, dzimumu līdztiesībā un pozitīvā attieksmē pret savu ķermeni.  

Izstādē Glandula Mammae piedalās septiņas mākslinieces, kas šķetina daudzveidīgos krūšu nozīmju pavedienus un analizē tos mātišķības, seksualitātes, dzimtes, politikas, mitoloģijas, skaistuma kanona, ikdienas pieredzes, kā arī krūts vēža kontekstā.

 

PALDIES IZSTĀDES ATBALSTĪTĀJIEM:

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Valsts Kultūrkapitāla fondam, labdarības fondam “Rozā Vilciens”, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļai, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmai, Zemgus Poligrāfijas Servisam, AS Antalis, Hibnerstudio, MagnumNT, SexyStyle, sidra darītavai Abuls, turku virtuvei FoodBox, kā arī informatīvajiem atbalstītājiem: žurnāliem Rīgas Laiks, Ir un Punctum.

 

IZSTĀDES RADOŠĀ KOMANDA:

Ieva Balode piedalās starptautiskās izstādēs, multimediju performancēs un eksperimentālā kino festivālos (tostarp Vācijā, Lielbritānijā, Portugālē, Norvēģijā, Kanādā u.c.). Strādā galvenokārt ar analogo fotogrāfiju un kino, pētot attēla estētiskās un ideoloģiskās robežas. Interesē cilvēka apziņa un personīgajā pieredzē balstītu ideju attīstība. Mākslinieciskās platforma BalticAnalog Labun starptautiskā eksperimentālā kino festivāla “Process” direktore. 

Evita Goze ir fotogrāfe, kuras darbus raksturo augsts empātijas un jutīguma līmenis. Ieguvusi bakalaura grādu fotogrāfijā Braitonas universitātē (Lielbritānija) un maģistra grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā LMA (Latvija), kā arī studējusi apmaiņas programmā Nagojas Mākslas universitātē Japānā. Evita Goze vairākus gadus īsteno ne tikai personīgos projektus, bet darbojas arī žurnālistikā, kūrē izstādes un foto notikumus.

Rasa Jansone ir gleznotāja, kas strādā arī instalāciju žanrā. Līdz šim sarīkojusi 10 personālizstādes, raksta žurnālam „Rīgas Laiks”, kā arī citiem Latvijas kultūras medijiem. Mākslinieces prakse aptver dzimtas vēstures analīzi un mātišķības robežzonu pētījumus, kā arī atsedz ierastu sievietes ikdienas rituālu ideoloģiskos slāņus. Kopā ar mākslinieci Evelīnu Deičmani par instalāciju „Skurstenis” 2014. gadā saņēmusi Dienas Gada balvu kultūrā. 2017. gadā piedalījās Feministiskās mākslas šovā. 2018. gadā ir līdzkuratore izstādei “Vilna un zīds. Jaunā erotika” (Rīgas Fotomēneša ietvaros). 

Ingrīda Pičukāne strādā dažādos medijos, konsekventi attīstot feministiski kritisku diskursu, kas pievēršas sociāli aktuāliem un tabuizētiem tematiem (kā, piemēram, menstruācijas, masturbācija, seksualitāte utml.). Piedalījusies laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit, starptautiskās komiksu izstādēs, veidojusi ilustrācijas izdevniecības „Liels un mazs” bērnu grāmatām, kā arī vairāku grāmatu dizainu. 2017. gadā organizēja Feministiskās mākslas šovu, kā arī izdeva feministiskās žurnāla “Samanta” 1. numuru. 

Mētra Saberova ir māksliniece, feministe, sieviešu un LGBT+ tiesību aizstāve. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari un Centrālo Sentmārtina koledžu (Central Saint Martins)Londonā, kur turpina dzīvot un strādāt. Saberova veido performatīvu medicīnisku operāciju naratīvu, kas apspēlē mātišķības un sievietes sociālo, kulturālo un politisko konstrukciju, nereti izraisot spraigas debates Latvijas sabiedrībā. Izstādēs piedalās kopš 2012. gada. 2017. gadā piedalījās Feministiskās mākslas šovā. 

Vivianna Maria Stanislavska absolvēs LMA maģistra programmu grafikā, zināšanas papildinājusi Krakovas un Lucernas mākslas augstskolās. Veido asprātīgas, dzirkstošas un konceptuāli precīzas grafikas, zīnus un komiksus, komentējot aktuālos notikumusLatvijas sabiedrībā un vēršoties pret seksismu un mizogīniju. Strādā arī kā grāmatu māksliniece. 2016. gadā Vivianna saņēma Jāņa Baltvilka balvu “Jaunaudze” par labāko debiju grāmatu mākslā. 2017. gadā piedalījās Feministiskās mākslas šovā. 

Eva Vēvere dzīvo un strādā Rīgā, 365 darbadienu organizācijā PROFISS, kur tiek attīstītas idejas, kas saistītas ar mākslinieka kā darba veicēja funkciju. Izvēlas dažādus medijus, to skaitā instalāciju, zīmējumu, procesuālus notikumus, video. Nesenākā izstāžu prakse saistīta ar tādām institūcijām kā Latvijas Nacionālais Mākslas Muzejs, Tartu Art House, Mūkusalas Mākslas Salons, turpinās arī aktīvs rezidenču periods Ziemeļvalstīs. Pēdējos gados pievēršas ekofeminisma tematikai, kā arī eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem.

Jana Kukaine ir neatkarīga kuratore, mākslas kritiķe, feminisma teoriju pētniece, publiciste, sieviešu tiesību aktīviste. Grāmatas “Daiļās mātes. Sieviete, ķermenis, subjektivitāte” autore (Rīga, Neputns, 2016). 2018. gadā ir arī kuratore izstādei “Vilna un zīds. Jaunā erotika” (Rīgas Fotomēneša ietvaros). 

Papildus informācija

Izstāde apskatāma no 30.05.2018 līdz 02.09.2018

Biļešu cenas

  • Skolēniem: € 1.00
  • Studentiem, pensionāriem: € 2.00
  • Pieaugušajiem: € 3.50

Saistītie jaunumi