Atpakaļ

Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs

Izstāde

01.03.2024. - 31.08.2024.

Ne katra diena ieiet vēsturē, un ne katra slava ir mūžīga. Pārcilājot muzeja krātuvēs noglabātas vēstures liecības, kas – līdzīgi atmiņām – laika gaitā sākušas balēt un irt, tapusi izstāde “Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs”. Izraudzītā tēma saistīta ar paaudžu nomaiņu Latvijas muzejos. Tās pamatā ir pieļāvums, ka padomju okupācijas laikā dibinātiem vēstures muzejiem ir traumēta atmiņas funkcija vai arī tie kalpojuši gluži citam nolūkam – piemiņai kā ideoloģizētai godināšanas formai.

Rekviēma noskaņās ieturēto vēstījumu par pēcnāves dzīvi izstādē veido sadzīves priekšmeti, kas muzejā nonākuši tāpēc, ka piederējuši tam vai citam, iepriekšējo paaudžu skatījumā, nozīmīgam aizgājējam. Pildspalvas, kas vairs neraksta, nodzeltējis cigarešu iemutis, brilles apbružātos dermatīna futlāros. Arī kapu vainagi un sēru lentes. Šādām piemiņas lietām muzejos uzticēts pildīt no reliģiskām praksēm aizgūtu uzdevumu – uzturēt sekulārā sabiedrībā saikni ar nemirstības ideju. Cik tas pa spēkam zinātnes muzejam, var vērtēt, izstādē līdzās svēto pīšļiem grezna kaluma relikvārijos aplūkojot vākumu, ko medicīnas vēstures muzejam atstājusi padomju varas piekoptā “mūžīgās piemiņas” tradīcija ar varoņu nemirstības kultu un ievērojamu cilvēku cildināšanas rituāliem.

Izstādei būtisks ir konteksts, ko nosaka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Sabiedrības pieprasījums pēc varonības godināšanas šobrīd izskan līdztekus strīdiem par pieminekļu un kapavietu pārvietošanu un aicinājumam ieviest vēsturisko taisnīgumu kultūras mantojuma nozarē. Pirmajās padomju okupācijas desmitgadēs izveidotais medicīnas vēstures muzejs ir “kara laika bērns”, kuram pie šūpuļa raudzībās ir stāvējuši okupācijas spēku augstākā ešelona ārsti-ģenerāļi. Viņus ar muzeja dibinātāju prof. Paulu Stradiņu vienoja kopīga alma mater – kara medicīnas akadēmija Sanktpēterburgā. Dibināšanas apstākļiem raksturīgās iezīmes – sistēmiska vardarbība, kultūras paradigmu nomaiņa, nabadzība un sociālā nedrošība – ir atstājušas ietekmi uz muzeja institucionālo DNS. Izstāde tapusi muzeja pārdefinēšanas ietvarā un cer to mainīt.

Izstādes veidošanas gaitā ir šķetinātas puspatiesības, kas saistītas ar muzeja krājuma izcelsmi, pievēršot uzmanību pēckara gados iznīcinātu privātkolekciju tālākajiem likteņiem. Aizlienējot dzīļu psiholoģijas pieeju, izstāde ļauj ieskatīties muzeja pagrabstāvā, kur līdz šodienai saglabājušies fragmenti no 1950. gados veidotās muzeja ekspozīcijas, kā arī dod iespēju izvērtēt, vai muzejam ir viss kārtībā bēniņos – pēc tur atrastiem senu sapulču un zinātnisko sēžu protokoliem ir tapusi Toma Harjo un Zanes Zajančkauskas veidota filma par muzeja tapšanas vēsturi. Rekonstruējot posttraumatiskā stresa sindroma dzēstas pagātnes atmiņas, muzejs runā ne jau tikai par sevi, bet par sabiedrības atveseļošanos kopumā, aicinot pēcnāves dzīvi aizstāt ar atdzimšanu.

 

Izstādes pieejamības apraksts

Izstāde atrodas muzeja pirmajā un trešajā stāvā, kā arī pagrabstāvā. Apmeklētājiem ratiņkrēslā ir pieejamas izstādes telpas muzeja pirmajā stāvā. Izstādē ietverti rokraksti, iespieddarbi, fotogrāfijas, lielformāta instalācijas, mākslas darbi un audiovizuāli darbi. Izstādes ietvaros demonstrētā Toma Harjo filma “Zinātniskās padomes sēde” ir latviešu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā. Filmas garums ir 42 minūtes. Izstādē skatāmi arī vairāki video latviešu un krievu valodā bez subtitriem, kā arī video bez skaņas. Telpa, kurā tiek rādīta filma, atrodas muzeja pirmajā stāvā. Šajā telpā ir novietots sols, uz kura apmeklētāji filmas skatīšanās laikā var apsēsties. Arī pagrabstāvā pie TV ekrāniem un lielās vitrīnas ir novietoti vairāki krēsli. Daļā no izstādes telpām atbilstīgas noskaņas radīšanas nolūkos ir ierobežots apgaismojums. Apmeklētājus ar izteiktu sensoro jutīgumu vēlamies brīdināt, ka pagrabstāvā iekārtotajā izstādes daļā telpas ir vāji apgaismotas un šauras, un, īpaši gadījumā, ja vienlaicīgi tajās atrodas lielāks apmeklētāju skaits, tas var radīt nepatīkamas sajūtas vai trauksmi. Izstādes apmeklējumam ieteicams ieplānot aptuveni pusotru stundu.

 

Izstādes komanda:

Kuratori - Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags
Pētnieciskais atbalsts - Zane Zajančkauska, Inga Vigdorčika, Vineta Blitsone, Zane Alika, Dita Kļaviņa-Lauberte, Signe Irbe, Daina Auziņa, Antra Skripste, Elīna Kalniņa, Evita Bukonte
Izglītība - Elīna Pekšēna
Publiskā komunikācija - Ilze Sirmā, Māris Šteinbergs
Izstādes dizains un arhitektūra - Rihards Funts un arhitektu birojs “Gaiss” (Arnita un Kārlis Melzobi)
Grafikas dizains - Kirils Kirasirovs
Restaurācija - Alnis Kubilis, Signe Lāce
Projekta vadība – Gerda Čevere-Veinberga
Izstādes tehniskā realizācija – Artileria, Bonuss W, FinePrint, VPT Grupa, Reklāmu darbnīca PLUS, Romāns Medvedevs, Magnum NT, Posmaster, Riga Prints, Reinis Hofmanis

 

Filma “Zinātniskās padomes sēde”:

Režija un montāža - Toms Harjo
Ideja un scenārijs - Zane Zajančkauska
Lomās - Rūdolfs Sprukulis, Meinards Liepiņš, Evelīna Priede, Ričards Murāns, Rihards Zelezņevs, Elīna Bartkeviča

 

Deponējumi no atmiņas institūcijām un privātkolekcijām:

Aizputes Novadpētniecības muzejs, Andrejs Grants, Andris Vasiļevskis, Ieva Ose, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Liepājas sv. Jāzepa Romas katoļu draudze, Mākslas centrs “Zuzeum”, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, Rundāles pils muzejs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

 

Atbalstītāji:

VKKF, Rīgas dome, Medicīnas muzeja atbalsta fonda biedrība, Valmiermuižas alus

 

Informatīvais atbalstītājs:

JCDecaux

 

Tehnoloģiju partneris:

Samsung

Izstādes reklāmas plakāts ar melnu audumu, kas uzvilkts virs neredzamās figūras, veidojot spokam līdzīgu formu, novietots uz tumši zaļa fona ar baltu un melnu tekstu, kas reklamē pasākuma datumus un sponsorus.

Dizaina autors: Kirils Kirasirovs

Dalīties:

Mēs gribam iepazīt savu apmeklētāju, lai veidotu labāku piedāvājumu tieši Tev – piekritīsi sīkdatnēm?