Atpakaļ

Izstādi pavadošā programma

Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs

01.03.2024. - 31.08.2024.

Izstādes “Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs” pavadošās programmas ietvaros paredzētas pastaigas pa izstādi radošās komandas vadībā un sarunas ar dažādu jomu ekspertiem par atmiņas funkciju, atcerēšanos un aizmiršanu, ievērošanu un pieminēšanu no pirmsmodernajām kultūrām Eiropā līdz kritiskajai muzeoloģijai un mūsdienu kognitīvajām zinātnēm. Izstrādātas arī izglītojošas un radošas aktivitātes skolu jauniešiem un ģimenēm ar bērniem. 

 

Radošās komandas tūres izstādē 

Aprīlī 
11.04. plkst. 17.30 kurators Kaspars Vanags 
25.04. plkst. 17.30 kuratori Kristīne Liniņa un Kaspars Vanags

Maijā
11.05 plkst. 15.00 kurators Kaspars Vanags, angļu valodā

Jūnijā
8.06. plkst. 15.00 kurators Kaspars Vanags, angļu valodā

 

Sarunas muzejā 

“Ieskatīties acī: gadsimts redzes aprūpē”, optometrists Miks Puķītis 
19.04. plkst. 17.30 

Redze ir viena no cilvēka maņām, kas palīdz uztvert un saprast pasauli. Atceroties redzēto, veidojas mūsu atmiņas. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas dati, teju katram ceturtajam mūsdienu pasaules iedzīvotājam ir redzes traucējumi un ik dienu nepieciešamas īpašas rūpes par redzes veselību.  Kādas iespējas sniedz dažādas redzes aprūpes disciplīnas, īpaši primārā diagnostika un optometrija? Kādi ir diagnostisko iekārtu darbības, briļļu ģeometrijas un ražošanas pamatprincipi? Kāda bijusi to nozīme redzes aprūpes metodikā aizvadītajā simtgadē? Priekšlasījumā par kopsakarībām starp gadsimtu senām un mūsdienu aktualitātēm briļļaino pasaulē stāstīs optometrists Miks Puķītis. 

Miks Puķītis augstākās izglītības pamatus apguvis LU Dabaszinību bakalauru programmā, teorētiskās un praktiskās studijas turpinājis optometrijas profesionālās programmās gan Latvijā, gan Komplutensas Universitātē (UCM) Spānijā, gan ASV armijas medicīnas aprūpes programmā. Tagad Miks ir praktizējošs optometrists savā ģimenes uzņēmumā ar filiālēm Kurzemē un Vidzemē. 

Sarunu skaties šeit

 

“Cilvēka ķermenis un mirušo piemiņa pirmsmodernajās kultūrās Eiropā”, vēsturnieks Gustavs Strenga 
08.05. plkst. 18.00 

Dzīve un nāve ir ķermeniskas pieredzes. Tāpat mirušo pieminēšana, kas ir būtiska katras kultūras sastāvdaļa, ir ķermeniska pieredze tiešā un pārnestā nozīmē. Mirušajam piederējušās lietas un pats ķermenis vai tas, kas no ķermeņa palicis pāri, kļūst par piemiņas glabātājiem. Pīšļiem var tikt piešķirta sakrāla nozīme, tie var tikt godināti un saglabāt kāda piemiņu. Tāpat pīšļi var zaudēt savu sakrālo nozīmi un mirušā piemiņa var izzust. Lekcija būs veltīta dažādajām mirušo pieminēšanas pieredzēm pirmsmodernajā laikmetā (500-1700) Eiropā. 

Vēsturnieka Gustava Strengas akadēmisko interešu lokā ir viduslaiku atmiņas un piemiņas pētniecība, dāvināšana kā vēsturisks fenomens un viduslaiku varoņu dzīve pēc viduslaikiem. 2023. gadā iznāca Gustava monogrāfija "Remembering the Dead: Collective memory and commemoration in late medieval Livonia" ("Atceroties mirušos. Kolektīvā atmiņa un piemiņa vēlo viduslaiku Livonijā"). 
 

Krājuma veidošana izņemšanas vai atsavināšanas ceļā  
09.05. 

Krājuma veidošana ik vienā muzejā ir cieši saistīta ar konkrētā muzeja ideju un mērķiem, kas mūsdienu muzeoloģiskajā praksē atspoguļojas misijas un vīzijas formulējumos; tie savukārt laika gaitā var tikt mainīti. Tāpēc krājuma veidošanā vienlīdz leģitīmas un atbalstāmas ir gan dažādas krājuma papildināšanas pieejas, gan pretējā virziena ceļš – priekšmetus no krājuma izņemot vai atsavinot citiem muzejiem, kuru tematiskajam profilam tie ir atbilstošāki un līdz ar to iegūst plašāku izmantojamības potenciālu. 

Uz tikšanos aicināti muzeju speciālisti, kas iesaistīti krājuma veidošanas darbā, lai koleģiālas profesionālās kopienas vidē dalītos pieredzē par līdz šim veiktajiem pasākumiem sava muzeja krājuma izvērtēšanā (pieeju, metodiku), kā arī realizētajiem izņemšanas vai atsavināšanas gadījumiem. 

Programma
 

“Atmiņa kā rūpes: personības un tuvniecības veidošana caur materiālām praksēm”, muzeja pētniece un antropoloģe Anna Žabicka 
15.05. plkst. 18.00 

Padomju laika dzintara piespraude, aplupis saliekamais nazis, čehu kristāla glāzes, mazliet ieplaisājusi kafijas krūzīte, svētbilde, ar roku pierakstīta medus kūkas recepte – šiem un daudziem citiem pavisam ikdienišķiem priekšmetiem piemīt potenciāls kļūt par nozīmīgu daļu no materiālām atmiņu praksēm. 

Kāda nozīme ir priekšmetiem, ko mantojam vai izvēlamies paturēt pēc mūsu tuvinieku vai pat svešu cilvēku nāves? Kāpēc mēs marinējam gurķus un cepam ābolmaizes pēc vecmāmiņu receptēm? Kāpēc cilvēki, tuvojoties nāvei, mums atdāvina ļoti specifiskas lietas? Un kā saprast Lieldienu svinēšanu kapos un ēdiena atstāšanu uz kapu kopiņām? Balstoties uz atpazīstamiem piemēriem, lekcija būs veltīta priekšmetu un materiālo prakšu nozīmei atmiņu, attiecību, personības un rūpju veidošanā. 

Anna Žabicka ir muzeja pētniece un sociālantropoloģe ar specializāciju medicīnas, veselības, novecošanās, nāves, rūpju un radniecības antropoloģijā. Savas disertācijas ietvaros pēta novecošanos un (ap)rūpi Latvijas laukos. Paralēli pētniecībai Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Anna vada nodarbības RSU antropoloģijas maģistrantiem, bioētikas nodarbības LU medicīnas studentiem un strādā akadēmiskās pētniecības projektos gan antropoloģijas, gan bioētikas jomās. 

Sarunu skaties šeit

 

"Atmiņas funkcionēšanas psiholoģija un neirozinātne", neirozinātnes eksperte Agnese Ušacka
29.05. plkst. 18.00 

Atmiņa ir viena no cilvēka prāta fundamentālākajām spējām. Bez tās ikdienas funkcionēšana būtu neiedomājama. Cilvēka smadzenes ikbrīdi pilda sarežģītu uzdevumu, patērējot lielus enerģijas resursus, lai mēs varētu iegaumēt, atcerēties un arī aizmirst. Turklāt šie procesi ir mums neapzināti un tāpēc neaizsniedzami. Taču pastāv paņēmieni, kas var ļaut veiksmīgāk iegaumēt mums nepieciešamo informāciju un nodrošināt, lai tā ilgāk glabājas mūsu atmiņu krātuvēs. Tāpēc, balstoties zināšanās par atmiņas funkcionēšanas psiholoģiju un neirozinātni, savā lekcijā es pastāstīšu - kas ir atmiņa no kognitīvā un no smadzeņu darbības skatpunkta? Kādi faktori var ietekmēt smadzeņu darbību tā, lai tās vieglāk iegaumētu? Kāpēc smadzenes aizmirst informāciju? Kā arī pastāstīšu par smadzeņu tendenci veidot viltus atmiņas. Atmiņa ir drīzāk elastīga nevis statiska, tāpēc ne vienmēr mēs varam uzticēties paši savām atmiņām.

Sarunu skaties šeit

 

Pieejamība muzejā

Sarunas muzejā notiks Konferenču zālē 1. stāvā. Plašāka informācija par pieejamību muzejā.

 

Biļetes 

Dalība pasākumos ar ieejas biļeti muzejā: pieaugušajiem – 5,00 EUR; studentiem, pensionāriem - 3,00 EUR; skolēniem - 2,00 EUR. 

 

Ceļvedis ģimenēm ar bērniem 

Apmeklējot izstādi kopā ar bērniem 6 līdz 12 gadu vecumā, aicinām izmantot ceļvedi “Atmiņu detektīvs”. Ar to varēs izsekot vietas un lietas, kurās ir atmiņas, un kopīgi pārspriest izstādē aktualizētos jautājumus. Ceļvedis latviešu valodā bez maksas ir pieejams muzeja Informācijas centrā.

 

Darbnīca ģimenēm ar bērniem 

26.05. plkst. 11.00 

Laikā, kad mums ir teju neierobežotas iespējas piepildīt savu digitālo mākoņu atmiņu krātuves, darbnīcā "Mana atmiņu klade" muzejpedagoģes vadībā būs iespēja izveidot savu analogo atmiņu kladi - praktizēt radīšanas prieku, izmantojot otrreiz izmantojamus materiālus, un piedzīvot pildspalvas un zīmuļa pozitīvo ietekmi uz atmiņu veidošanos cilvēka smadzenēs. Darbnīca ir paredzēta ģimenēm ar bērniem vecumā no 7 gadiem. Vietu skaits ir ierobežots.

Plašāka informācija un pieteikšanās.

 

Nodarbība skolēniem 

Izstāde “Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs” atklāj Medicīnas vēstures muzeja veidošanās procesus 20. gs. kultūrvēsturiskajā un politiskajā kontekstā. Nodarbības laikā muzejpedagoga pavadībā skolēni apskata izstādi un veic uzdevumus, kas veicina kritisko domāšanu un iesaista lēmumu pieņemšanā, veidojot kopējo muzejisko priekšmetu top 10. Nodarbība ir iekļauta programmā “Latvijas Skolas soma” un tās mērķauditorija ir skolēni vecumā no 12 līdz 19 gadiem. 

Plašāka informācija un pieteikšanās.  

 

Izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs" 

Ne katra diena ieiet vēsturē, un ne katra slava ir mūžīga. Pārcilājot muzeja krātuvēs noglabātas vēstures liecības, kas – līdzīgi atmiņām – laika gaitā sākušas balēt un ir, tapusi izstāde “Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs”. Izraudzītā tēma saistīta ar paaudžu nomaiņu Latvijas muzejos. Tās pamatā ir pieļāvums, ka padomju okupācijas laikā dibinātiem vēstures muzejiem ir traumēta atmiņas funkcija vai arī tie kalpojuši gluži citam nolūkam – piemiņai kā ideoloģizētai godināšanas formai. 

Izstādes veidošanas gaitā kuratori Kaspars Vanags un Kristīne Liniņa ir šķetinājuši puspatiesības, kas saistītas ar muzeja krājuma izcelsmi, pievēršot uzmanību pēckara gados iznīcinātu privātkolekciju tālākajiem likteņiem. Aizlienējot dzīļu psiholoģijas pieeju, izstāde ļauj ieskatīties muzeja pagrabstāvā, kur līdz šodienai saglabājušies fragmenti no 1950. gados veidotās muzeja ekspozīcijas, kā arī dod iespēju izvērtēt, vai muzejam ir viss kārtībā bēniņos – pēc tur atrastiem senu sapulču un zinātnisko sēžu protokoliem ir tapusi Toma Harjo un Zanes Zajančkauskas veidota filma par muzeja tapšanas vēsturi. 

Rekonstruējot posttraumatiskā stresa sindroma dzēstas pagātnes atmiņas, muzejs runā ne jau tikai par sevi, bet par sabiedrības atveseļošanos kopumā, aicinot pēcnāves dzīvi aizstāt ar atdzimšanu. 

Plašāka informācija par izstādi. 

Izstādes reklāmas plakāts ar melnu audumu, kas uzvilkts virs neredzamās figūras, veidojot spokam līdzīgu formu, novietots uz tumši zaļa fona ar baltu un melnu tekstu, kas reklamē pasākuma datumus un sponsorus.

Dizaina autors: Kirils Kirasirovs

Dalīties:

Mēs gribam iepazīt savu apmeklētāju, lai veidotu labāku piedāvājumu tieši Tev – piekritīsi sīkdatnēm?