Atpakaļ

Ķermeņa veselības mašīnas

Pārlapojot avīzi, tavu uzmanību piesaistījis kāds sludinājums, kas reklamē Mediko-mehānisko institūtu, ko nule atvēris ietekmīgas baltvāciešu dzimtas pārstāvis – ortopēds un rentgenologs Reinholds fon Zengbušs (Reinhold Alexander von Sengbusch, 1869–1944)². Anštalte atrodas pašā centrā – Reinholda tēvoča Karla (Carl Gustav von Sengbusch) jaunuzceltajā dzīvojamajā ēkā Brīvības un Bruņinieku ielu stūrī, ko otrā stāva līmenī rotā vērienīgs cilnis ar dzimtas ģerboni. Šajā stāvā atrodas arī institūts, uz kuru tu dodies.

Pirms apmeklējuma ieteicams ieskatīties pulkstenī, zāle ir atvērta katru dienu, izņemot svētdienas, tomēr laiki ir nedaudz ierobežojoši. Ja plānoji doties kopā ar kādu pretējā dzimuma pavadoni, man tevi jābrīdina – 20. gs. sākumā procedūras uz trenažieriem tiek organizētas šķirti. Kungi aicināti ierasties plkst. 8.30–10.00 un 15.00–17.00, bet dāmas – plkst. 10.30–12.00.

Ienākot institūta telpās, tu instinktīvi un – man uzreiz jāapbēdina – pilnīgi veltīgi meklē ģērbtuves un dušu telpas. Pēc tādām šeit nebūs vajadzības, pietiks, ja uzgaidāmajā telpā atstāsi āra virsdrēbes. Trīsdaļīgs dienas uzvalks ar pulksteņa ķēdi vai korsete un kleita līdz potītēm nekādā ziņā netraucēs nodoties fiziskām aktivitātēm. Jāsaprot, ka ir pilnīgi neiedomājami atrasties sabiedrībā pārlieku vaļīgos, pieguļošos vai miesu atkailinošos sporta ietērpos – par tādām modes kaprīzēm tu varēsi neuztraukties vēl pāris dekādes! Protams, šādi tādi aktīvām nodarbēm piemēroti tērpi jau pastāv, taču pagaidām tie paredzēti tikai atsevišķām izklaidēm, piemēram, jāšanas sportam, riteņbraukšanai vai tenisa spēlei.

Arī par iesvīšanu pārlieku nav jāraizējas, jo tava pusgarā apakšveļa pilnībā nosedz svīdelīgākās ķermeņa zonas, turklāt etiķete tāpat pieprasa pārģērbties vairākas reizes dienā. Neaizmirsti, ka tavs apģērbs ir viens no būtiskākajiem statusa simboliem, kas liecina par piederību kosmopolītiskajai un turīgajai Eiropas elitei. Par to liecina arī tava atrašanās šī institūta telpās – vēl teju 40 gadus ķermeņa veselības mašīnas Rīgā nepazīs parasto ļaužu sviedrus.

Mehanoterapijas aparātus, kas uzskatāmi par pasaulē pirmajiem trenažieriem, izstrādājis zviedru ārsts Gustavs Sanders⁴ (Jonas Gustaf Willem Zander, 1835–1920), lai pilnveidotu meiteņu ģimnāzijas sporta nodarbības pēc klasiskās zviedru vingrošanas sistēmas, kuras simbols – zviedru siena - joprojām rotā skolu sporta zāles. Pirmais Sandera institūts tika atvērts 1865. gadā Stokholmā, bet tā starptautiska slava un ekspansija sākās 10 gadus vēlāk pēc godalgu iegūšanas tehnoloģiju izstādēs Briselē, Filadelfijā un Parīzē. Gadsimtu mijā pasaulē bija nodibināti jau 116 Sandera institūti, no kuriem vairums atradās Eiropā, teju puse – Vācijā⁵, bet tuvākajos gados arī tādās valstīs kā ASV, Argentīna, Kuba, Čīle, Bulgārija, Krievija, Ēģipte un Dienvidāfrika⁶.

Atšķirībā no mūsdienu fitnesa zālēm Sandera institūti tika pozicionēti medicīnas kontekstā, procedūras lielākoties tika apmeklētas pēc ārsta nosūtījuma un deva rezultātus rehabilitācijā, tomēr jau tolaik tika saskatīts šīs terapijas plašais pārdošanas potenciāls. Piemēram, kāda Berlīnes Sandera institūta reklāmā norādīts, ka tā ir paredzēta pilsētu iedzīvotājiem, lai “novērstu sēdoša dzīvesveida un prāta darba, kas iesaista tikai dažas ķermeņa daļas, kaitīgos efektus”⁸.

Pēc šīs nelielās gurnu izapļošanas apkārt globusam, atgriezīsimies tomēr Rīgas zālē. Ļoti iespējams, ka iestādes īpašnieku Dr. Zengbušu tu šodien nesastapsi, jo viņš lielākoties ir aizņemts rentgenogrāfijas kabinetā. Toties tevi laipni uzņems Bredersona kungs, kurš ideāli pārzina visas ierīces, to regulēšanu un pielāgošanu apmeklētāju vajadzībām un kuru īpašnieks vēlīgi uzteic kā “institūta kalpu un universālu tehnisko ģēniju”⁹.

Mehanoterapijas institūta telpas ir plašas, gaišas un salīdzinoši askētiskas, taču aprīkotas ar varen modernu elektrisko apgaismojumu, kuru gan jūtami aizēno daudz iespaidīgāki tehnoloģiskie brīnumi. Divās zālēs ir izkārtoti aptuveni 70 aparāti, no kuriem gandrīz pusi darbina elektrība. Pie šīm mašīnām tev nebūs lieki jāšķiež spēki, jo tās paredzētas masāžai un pasīvai ķermeņa izkustināšanai. Tā vietā, lai katrā aparātā dūktu savs motoriņš, tie visi ir pievienoti vienam jaudīgam dzinējam. Tādējādi tavs ierīcei “pievienotais” ķermenis kļūst par noslēdzošo posmu iespaidīgā transmisijas sistēmā, kuras centrālā ass ir rotējošs metāla stienis pie zāles griestiem, kam ar ratu un siksnu palīdzību pievienotas pasīvās ķermeņa mašīnas. Lai “ieslēgtu” sevi darbīgajā sistēmā, mainītu kustības ātrumu vai virzienu, tev vajag izmantot sviru, kas nedaudz atgādina auto ātruma pārslēdzēju.

Skaņu ainava šajā fitnesa klubā varētu līdzināties ražotnei, kur bez apstājas rūc veclaicīgs motors un nemitīgi klab griezes spēku iedrošināti metāla veseri. Rūpnieciskas noskaņas rada arī daudzveidīgo mehānismu klātbūtne telpā un konveijera princips – tavs ķermenis secīgi tiek “apstrādāts” pie visiem ārsta nozīmētajiem aparātiem. Ne velti 1939. gadā, atverot iestādes durvis jo plaši vienkāršajiem darba ļaudīm, institūts presē cildināts kā “veselības fabrika”¹³. Tomēr, aplūkojot vērīgāk katru ierīci, tu uzreiz noproti, ka šīs mašīnas radītas cilvēkiem, kuri spēj novērtēt zināmu eleganci.

Trenažieru masīvos čuguna lējuma korpusus ar dekoratīviem elementiem un zeltītu līniju ornamentu papildina pulēta koka un mirdzoša misiņa detaļas, kā arī zaļā samtā tapsēti polsterējumi un tērauda mērskalas ar bīdāmiem atsvariem. Vizuāli iespaidīgās mašīnas strādā nevainojami precīzi, ļaujot individuāli pielāgot slodzi un intensitāti, kā arī ar krāšņu ratu palīdzību - sēdekļa augstumu un citus attālumus atbilstoši tava ķermeņa proporcijām.

Industrializācijas zelta laikmeta mašīnas izmanto tos pašus kustību, pretestības un atsvaru principus kā mūsdienu trenažieri. Katrs aparāts ir rūpīgi pārdomāts un nostrādāts līdz perfekcijai, lai pildītu kādu ļoti šauru funkciju – īstenotu noteiktas muskuļu grupas un locītavas vingrināšanu vai masāžu. Iekārtu šaurā specializācija izskaidro to neparasti plašo klāstu. Lai vispusīgi izvingrinātu ķermeni, radīt aptuveni 70 aparāti, kas sagrupēti sērijās atbilstoši iedarbības zonai vai uzdevumam. Piemēram, roku un plecu vingrināšanai paredzētajā (A) sērijā vien ir 13 aparātu, tikpat arī kājām veltītajā (B) sērijā. Sandera alfabēts turpinās līdz pat (L) – ķermeņa deformāciju koriģēšanai.¹⁴ Par laimi, tev nav jāorientējas veselības mašinērijā, te talkā nāks Bredersona kungs, kurš visu ierādīs.

Ja ir kādas nopietnas sūdzības vai īpašas vajadzības, atbilstošos aparātus ieteiks ārsts. Vienlaikus Sandera institūts Londonā atgādina, ka iestāde ir paredzēta ne tikai tiem, kuri meklē ārstēšanu kādai slimībai vai deformācijai, bet arī tiem, kuri vēlas “rast profilaksi pret sēdoša dzīvesveida radītajiem kaitējumiem un kuri tādēļ vēlas iegūt labu un veselīgu muskuļu treniņu; šādas personas var cerēt, ka šeit sasniegs pilnīgi harmonisku muskuļu sistēmas attīstību”¹⁵. Institūts piedāvā arī gatavas treniņu programmas, piemēram, vispārēju vingrinājumu kursu veselības uzlabošanai, kas paredz darboties pie 21 aparāta. Savukārt, ja tevi nomāc liekais svars vai citas veselības ligas, nāksies vēl uzkavēties pie specifiskākiem trenažieriem. Piemēram, hroniska aizcietējuma upuriem ieteikts nodoties sešu (D) sērijas aparātu labvēlīgajai iedarbībai.¹⁶

 

Tiktāl viss būtu skaidrs, taču, nonākot pie divām attēlos redzamajām mašīnām, tu nedaudz samulsti. Abi līdzsvara aparāti veic identiskas kustības “iegurņa svārstībām”, arī to aprakstītā ietekme ir vienāda. Uz kuras sēsties? Viss atkarīgs no tava tērpa – tātad arī dzimuma un vispāratzītām normām, cik tālu viens no otra sabiedriskās vietās var atrasties sievietes ceļgali, lai neizraisītu sociālu katastrofu. Izrādās, sānu sedli (modelis D8) ir “mašīna, kas paredzēta īpaši sievietēm. [...] Pacientei jāsēž uz sāniem, lai viņa varētu ar labo roku satvert rokturi, [...] un jātur ķermeņa augšdaļa pēc iespējas taisni un nekustīgi. Šis vingrinājums ir ļoti noderīgs, lai veicinātu zarnu darbību.”¹⁸

Uz otra attēlotā aparāta (modelis D9) tev būs jāmetas jāšus. Spriežot pēc aprakstiem, kungu mašīna tomēr ir daudzpusīgāka, jo papildus visām dāmu sedlu funkcijām tā “ievērojami nostiprina muguras un vēdera muskuļus” un “izrādījusies ļoti noderīga aizcietējumu un gremošanas traucējumu gadījumos, jo tā ir efektīvs zirga izjādes aizvietotājs”.¹⁹ Aidā! Ja nemaldos, pēdējā laikā tev nav bijusi izdevība pietiekami bieži uzlabot savu fizisko formu sedlos.

Atgriežoties savās ikdienas gaitās pēc izjādes uz mehāniskā zirga 20. gs. sākuma fitnesa zālē, varbūt tevi māc neliels sarūgtinājums, ka mūsdienu trenažieri prasa no tevis pārāk daudz piepūles, pretī nesniedzot tikpat kā nekādu estētisko baudījumu. Varbūt vienīgi to nelielo izklaidi aplūkot gaumīgi piegulošos sporta tērpos ieskautos un piepūlē saspringušos ķermeņus, no kuriem vairums ir konvencionāli “labi veidoti”. Varbūt nelielais izklupiens pagātnē rada velkošu sajūtu, ka mūsdienās aktuālā doma par ķermeni kā projektu vismaz daļēji sasaucas ar kādu senāku skatījumu uz ķermeni kā mehānismu, ko var salabot vai uzlabot ar pareizi strukturētu un dozētu kustību, kā arī citu mehānismu palīdzību.

Tāpat kā tolaik, arī tagad trenažieru zāles bieži saistāmas ar dzīvesveidu, estētiku un identitāti. Fitnesa kultūra ir sociāls fenomens, kurā ķermeņa forma nereti simbolizē disciplīnu, statusu un pat morālu vērtību. Fitness ir tiem, kam fiziska piepūle nav vis piespiedu ikdiena nogurdinošā darbā, bet gan viena no daudzajām brīvā laika pavadīšanas iespējām. Nebūt ne sliktāka kā, piemēram, došanās uz mūsu muzeju, kurā cita starpā vari aplūkot arī vairākus autentiskus Sandera mehanoterapijas aparātus no pirmās “trenažieru zāles” Baltijas teritorijā.

Atsauces:

¹ Reklāmas teksta aptuvens tulkojums no vācu valodas: “Mediko-mehānikas institūts, Stokholmas “Sander” sistēma un rentgena kabinets. Ritterstrasse Nr. 8b. Atvērts katru dienu, izņemot svētdienas un galvenās svētku dienas. Institūts ir atvērts: Vīriešiem: no plkst. 8.00 līdz 10.00 un no plkst. 15.00 līdz 17.00. Sievietēm: no plkst. 10.00 līdz 12.00. Darbinieku apmeklējumi rīta stundās. Reģistrācija rentgena izmeklējumiem tiek pieņemta nodarbību laikā. Dr. Reinholds fon Zengbušs.”

² Pozemkovska, M. Reinholds fon Zengbušs. Nacionālā enciklopēdija, 2025. Pieejams: šeit

³ Sengbusch, W. Röntgenpionier Dr. med. Reinhold Alexander von Sengbusch (1869–1944): Erinnerungen meines Grossvaters. Acta medico-historica Rigensia, IX, 2010, 132. lpp. Pieejams: šeit

⁴ Zviedru ārsta, mehanoterapijas pamatlicēja Gustava Sandera (Jonas Gustaf Willem Zander, 1835–1920) uzvārds dažādu laiku izdevumos latviešu valodā atveidots atšķirīgi – arī kā Canders, Čanders vai Zanders. Padomju posmā ir izveidojusies tradīcija lietot formu Canders, tomēr literāri pareiza ir fonētiskā atveide no zviedru valodas – Jūnass Gustavs Vilems Sanders, kā norādīts terminoloģijas vārdnīcas Terminologica Medica 2005. gada izdevumā.

⁵ Fournier, M. Muscles and machines: Zander's idea of gymnastics. Leiden: Museum Boerhaave, 1984, 5. lpp. Pieejams: PSMVM bibliotēkā

⁶ Hansson, N., & Ottosson, A. Nobel Prize for Physical Therapy? Rise, fall, and revival of Medico-Mechanical Institutes. Physical Therapy, 95(8), 2015, 1186. lpp. Pieejams: šeit

⁷ Fournier, M. Muscles and machines: Zander's idea of gymnastics. Leiden: Museum Boerhaave, 1984, 14. lpp. Pieejams: PSMVM bibliotēkā

⁸ Das Medico-Mechanische Institut [brošūra]. Berlin: Medico-Mechanisches Institut, 1904. Pieejams: šeit

⁹ Informācija balstīta Dr. Reinholda fon Zengbuša memuāros, kura fragmenti publicēti: Sengbusch, W. Röntgenpionier Dr. med. Reinhold Alexander von Sengbusch (1869–1944): Erinnerungen meines Grossvaters. Acta medico-historica Rigensia, IX, 2010, 115–143. lpp. Pieejams: šeit

¹⁰ Turpat, 131., 133. lpp.

¹¹ Margarētas tēvs Gustavs Šics (Gustav Schutz) 19. gs. beigās vadīja Sandera institūtu Berlīnē, kas iedvesmojis Dr. Zengbušu atvērt šādu iestādi arī Rīgā. 1921. gadā pēc pirmās sievas nāves Dr. Zengbušs apprecēja Dr. Šica meitu – Margarētu Šicu (Maragaret Schutz). Informācija balstīta Dr. Reinholda fon Zengbuša memuāros, kuru kopija glabājas PSMVM krājumā, inv. Nr. MVMp 21014 Rp 6575, 273. lpp.

¹² Sengbusch, W. Röntgenpionier Dr. med. Reinhold Alexander von Sengbusch (1869–1944): Erinnerungen meines Grossvaters. Acta medico-historica Rigensia, IX, 2010, 132., 133., 142. lpp. Pieejams: šeit

¹³ Veselības fabrika. Atpūta, Nr. 780, 13.10.1939. Pieejams: šeit

¹⁴ Vairāk par Sandera aparātu modeļiem un tā laika novērojumiem par terapeitisko ietekmi lasāms: Levertin, A. Dr. G. Zander’s medico-mechanical gymnastics: Its method, importance, and application. Stockholm: P. A. Norstedt, 1893. Pieejams: šeit

¹⁵ Mechanical Exercise, A Means of Cure. London: J. & A. Churchill, 1883, 9. lpp. Pieejams: šeit

¹⁶ Turpat – 76.,77. lpp.

¹⁷ Turpat – 58. lpp.

¹⁸ Turpat – 58., 59. lpp.

¹⁹ Turpat – 61. lpp.

Titulattēlā: Sandera mehanoterapijas aparātu ražotāja “AB Göranssons Mekaniska Verkstad” fotoattēls, ap 1890. gadu. Foto no Tekniska museet digitālās attēlu krātuves.

Publicēts: Marts, 2026. gads